Segumi*

Nē

(atzīmēt atbilstošo)

Nē

(atzīmēt atbilstošo)

Lietusūdens kanalizācija

(atzīmēt atbilstošo)

– attīstītājs ir iepazinies ar Rīgas domes 2025. gada ___ .______    saistošajiem noteikumiem Nr. ____ "Par kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība kompensē izdevumus par publiskās infrastruktūras būvniecību" un atzīst tos par saprotamiem un izpildāmiem;

– šajā pieteikumā un tā pielikumos iekļautā informācija atbilst patiesībai un ir spēkā esoša;

– attīstītājam nav nodokļu un citu valsts vai pašvaldību noteikto obligāto maksājumu parāda, kas pārsniedz 150 euro*;

– attīstītājs nav iekļauts starptautisko un nacionālo sankciju sarakstos;

– attīstītājam rīcībā pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi un citi resursi, lai noteiktajā apmērā nodrošinātu pieteikumā aprakstītās ieceres īstenošanu;

– pieteikumā norādītie fizisko personu dati ir apstrādāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pieteikumā norādītās personas ir informētas par viņu datu apstrādi, tai skaitā nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai.

 Nē  

 (atzīmēt atbilstošo) 

Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (turpmāk – Stratēģija) viens no četriem ilgtermiņa attīstības mērķiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība) ir ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide, tas ir saistīts ar vienu no pašvaldības lielākajiem izaicinājumiem – panākt iedzīvotāju skaita krituma apstādināšanu un iedzīvotāju skaita palielināšanos un kura sasniegšanu citstarp var veicināt ar atbilstošu mājokļu piedāvājumu un sakārtotu publisko infrastruktūru. Tāpēc mērķa sasniegšanai ir izvirzīti tādi rīcības virzieni kā kvalitatīva dzīves vide un pieejams mājoklis, kā arī līdzsvarota satiksmes infrastruktūra un organizācija. Savukārt Mājokļu attīstības tematiskajā plānojumā norādīts – plānošanas dokumentos jaunai dzīvojamai apbūvei izvirzāmi nosacījumi, lai tā tiktu veidota tā, ka nepieļautu negatīvu noslodzi uz apkārtnes teritoriju infrastruktūru. Atbilstoši Stratēģijai transporta infrastruktūras attīstībā kā nozīmīgs faktors tiek ņemts vērā arī iedzīvotāju augošais pieprasījums pēc pievilcīgas un labvēlīgas pilsētvides, tādējādi tiek sasaistīta infrastruktūras attīstība ar mājokļu problemātiku Rīgā. 

Rīgas valstspilsētas ilgtermiņa mērķu sasniegšanai pašvaldības plašās kompetences ietvaros noteikti vairāki rīcības virzieni, kas tālāk detalizēti attīstības programmā. Rīgas attīstības programma 2022.–2027. gadam nosaka tādas prioritātes kā ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā un daudzveidīgu un kvalitatīvu mājokļu pieejamība, kuras kā konkrētas un izmērāmas rīcības iekļautas Rīcības plānā un jau kā konkrēti projekti pašvaldības prioritāšu realizēšanai un budžeta plānošanai iekļauti Investīciju plānā.

Savukārt Rīgas teritorijas plānojumā iekļautā Transporta infrastruktūras attīstības shēma nosaka pilsētas ielu tīklu, sadalot tās kategorijās. Šajā plānošanas dokumentā pašvaldība ir izvērtējusi un noteikusi pašvaldības nozīmes satiksmei paredzētās teritorijas, kuru robežas noteiktas ar sarkanajām līnijām.  

Minētajām teritorijām pēc būtības jābūt izbūvētām un lietojamām, lai nodrošinātu vienotu pašvaldības ielu tīklu. Nereti minētās teritorijas ir neizbūvētas vai nesakārtotas atbilstoši piešķirtajai ielu kategorijai, tādējādi veidojas fragmentārs ielu tīkls.  

Atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām visu ielu izbūvi vai sakārtošanu nav iespējams realizēt esošās attīstības programmas 2022.–2027. gadam ietvaros vai pat nākamo programmu ietvaros, tāpēc atsevišķos gadījumos pašvaldība to uzdod veikt teritorijām piegulošo nekustamo īpašumu īpašniekiem un attīstītājiem. 

Viens no Stratēģijas īstenošanas principiem ir efektīva resursu izmantošana un izsvērta pašvaldības īpašumu politika, kas nozīmē, ka atbilstoši pieejamajiem resursiem pašvaldībai nepieciešams palielināt infrastruktūras pieejamību Rīgas pilsētā, primāri nodrošinot infrastruktūras attīstību prioritārās attīstības teritorijās (tās ir teritorijas, kuras būtiski ietekmē Rīgas izaugsmi kopumā un veicina iedzīvotāju piesaisti).  

Ņemot vērā izveidojušos praksi Rīgā, kad privātpersona veic publiskās infrastruktūras izbūvi, secināms, ka privātais sektors, organizējot būvniecības procesu savā pusē, laika un resursu izmantošanas ziņā ir efektīvāks un rezultatīvāks kā publiskais sektors, kā rezultātā būvniecības kopējo resursu ieguldījums ir efektīvāks, tāpēc ir izstrādāti saistošie noteikumi "Par kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība kompensē izdevumus par publiskās infrastruktūras būvniecību" (turpmāk – saistošie noteikumi) ar mērķi ātrāk un efektīvāk sasniegt Stratēģijā noteikto attiecībā uz mājokļu nodrošinājumu un tādu publiskās infrastruktūras nodrošināšanu, kas sasaista jaunos mājokļus ar pārējo pilsētas teritoriju, paredzot regulējumu pašvaldības un privātpersonas sadarbībai, saskaņā ar kuru par privātpersonas ieguldījumu tādas publiskās infrastruktūras, kas bez maksas un bez ierobežojumiem pieejama sabiedrībai, attīstībā pašvaldības īpašumā pašvaldība izmaksā kompensāciju.  

Vienlaikus, lai tiktu nodrošināts, ka kompensētās izmaksas nepārsniegs tirgus cenu, ir izstrādāta kompensācijas aprēķināšanas kārtība kā saistošo noteikumu 1. pielikums. Kārtībā noteikts, ka kompensāciju veido izmaksas par noteiktiem būvizstrādājumiem (tāmju izmaksas elements – pamata tipveida būvizstrādājums bez modifikācijām; ja būvizstrādājums tiek modificēts, cenas starpība netiek kompensēta). Sākotnējais kompensācijas apmērs tiek noteikts pēc attīstītāja iesniegtās būvniecības izmaksu tāmes (saistošo noteikumu 3. pielikums, kas izstrādāts, pamatojoties uz  Latvijas būvnormatīva
LBN 501-17 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumiem Nr. 239 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība""; turpmāk – LBN 501-17) 5. pielikumu), savukārt pēc objekta nodošanas ekspluatācijā kompensācijas apmērs tiek precizēts saskaņā ar apmaksāto pavadzīmju datiem par būvizstrādājumiem (neieskaitot piegādi uz objektu), mērnieka veiktajiem izpildmērījumiem par faktiski izbūvēto apjomu un nepieciešamības gadījumā aprēķinu par izlietoto materiālu daudzumu atbilstoši būvniecības dokumentācijai, ko apliecina būvuzraugs, autoruzraugs, ražotājs un būvnieks, to visu salīdzinot ar vidējo tirgus cenu un nepārsniedzot 80 % no tās (arī ievērojot LBN 501-17 noteikto). Vidējā tirgus cena tiek fiksēta līdz nākamā gada 15. janvārim, noslēdzoties kalendārajam gadam, ar pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora rīkojumu, bāzējoties uz pašvaldības noslēgtajiem līgumiem un būvdarbiem būvobjektos, kas veikti attiecīgajā gadā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka kompensētās izmaksas nepārsniegs tirgus cenu.

Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldībai nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot līdz pieciem gadiem pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, tāpēc saistošajos noteikumos iekļauts termiņš ieceru realizācijai – triju gadu laikā no Rīgas domes lēmuma par kompensācijas piešķiršanu pieņemšanas izbūvētajam ir jābūt nodotam ekspluatācijā, atstājot laiku kompensācijas izmaksai.

Saistošajos noteikumos ir iekļauta virkne uz visiem vienādi attiecināmu kritēriju attīstītāja objekta būvniecības iecerei, publiskajai infrastruktūrai un attīstītājam pašam ar nolūku novērst to, ka kompensācija ir vērtējama kā komercdarbības atbalsta piešķiršana (publiskā infrastruktūra nedrīkst būt mērķorientēta, proti, nekādā veidā pielāgota un paredzēta tikai konkrētajam attīstītājam vai tā projektam), vienlaikus, lai tiktu sasniegti iepriekš norādītie pašvaldības attīstības mērķi.

Atbalstāmajam objektam kā kritērijs izvirzīts "daudzdzīvokļu māja". Daudzdzīvokļu māja ir triju vai vairāku dzīvokļu māja ar būves galveno lietošanas veidu 1122 atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi". Ja ēkā esošajām telpu grupām ir dažādi lietošanas veidi, tad ēkas galveno lietošanas veidu nosaka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem – ja no ēkas galvenā lietošanas veida aprēķinā izmantojamo telpu grupu platības dzīvojamo telpu grupas aizņem vismaz 50 %, tad ēka klasificējama kā dzīvojamā ēka. 

Kompensācija var tikt piešķirta par publiskās infrastruktūras attīstīšanu visā pašvaldības teritorijā, taču atšķiras tāds kritērijs kā "stāvu platība" (to nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" 23. punktam) atkarībā no objekta atrašanās vietas – prioritāri attīstāmā teritorijā vai ārpus tās. Objekta stāvu platība var būt mazāka, ja attīstība notiek prioritāri attīstāmā teritorijā. Savukārt, ja attīstība paredzēta zemesgabalā, kuru saskaņā ar pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādnēm 2024.–2030. gadam pašvaldība atsavinājusi ar mērķi izmantot dzīvojamai apbūvei, šāds stāvu platības kritērijs nav noteikts. Prioritāri attīstāmo teritoriju robežas attēlotas portālā GEO RĪGA.

Pašvaldības īpašumā izbūvējamai publiskajai infrastruktūrai ir jābūt tādai, no kuras ieguvums ir plašai sabiedrībai, tā pieejama bez maksas un bez ierobežojumiem visiem un tā uzlabo esošo ielu tīklu, izveido savienojumus un samazina negatīvo autosatiksmes ietekmi, tādējādi izslēdzot, ka šāda infrastruktūra ir pielāgota vai paredzēta tikai konkrētajai būvniecības iecerei. Tāpat arī noteikts kritērijs, ka publiskās infrastruktūras būvniecības plānoto izmaksu summai jābūt vismaz 100 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) – šī summa ietver konkrētās publiskās infrastruktūras būvniecības izmaksas, t. sk. par labiekārtojumu, apgaismojumu, apstādījumiem u.tml., neieskaitot inženierkomunikāciju izbūvi (izņemot pilsētas lietusūdens kanalizāciju).

Lai izslēgtu to, ka šī kompensācija varētu tikt kvalificēta kā valsts atbalsts, svarīgi izvērtēt tās atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantam, proti, komercdarbības atbalsta konstatēšanai jāizpildās četrām kumulatīvām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm: 1) atbalstu tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem; 2) atbalsta saņēmējs iegūst ekonomiskas priekšrocības; 3) atbalsts ir selektīvs; 4) atbalsts ietekmē tirdzniecību un kropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Kompensācija atbilst divām no šīm pazīmēm – kompensāciju paredzēts piešķirt no pašvaldības budžeta līdzekļiem un tai ir selektīvs raksturs, jo tā nav paredzēta jebkuram attīstītājam, pašvaldībai ir jāveic vērtēšanas process. Attiecībā uz ekonomiskās priekšrocības radīšanu ir skaidri jāizslēdz tas, ka publiskā infrastruktūra ir mērķorientēta, tāpēc ir definēti un saistošajos noteikumos iekļauti jau iepriekš norādītie kritēriji, kā arī veidota sasaiste ar pilsētas stratēģiskajiem mērķiem un plānošanas dokumentos ietverto (noteiktas sarkanās līnijas), kas nozīmē, ka šādai infrastruktūrai pašvaldības īpašumā ir jāattīstās neatkarīgi no konkrēta attīstītāja. Tālāk nav nepieciešams sīkāk analizēt komercdarbības atbalsta pazīmi par ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci, ņemot vērā, ka viena no kumulatīvām pazīmēm – ekonomiskā priekšrocība – neizpildās.

Ņemot vērā, ka nav konstatēta atbilstība visām četrām kumulatīvajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm, šī kompensācija nav uzskatāma par valsts atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē. 

Savukārt attiecībā uz nepieciešamību piemērot publiskā iepirkuma procesu norādāms, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 7. panta otro daļu un Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumiem Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" saistošie noteikumi paredz kompensāciju kā naudas summu, kas aprēķināta saskaņā ar saistošo noteikumu 1. pielikumu un tiks izsniegta kā atlīdzība par iepriekš norādīto mērķu īstenošanu, tādējādi iepirkuma procedūra nav jāpiemēro.

Attīstītājs var pieteikties kompensācijas saņemšanai, kad ir izdota būvatļauja / veikts būvniecības ieceres akcepts gan dzīvojamai ēkai, gan publiskajai infrastruktūrai, proti, ieceres ir pietiekami lielā noteiktības pakāpē, lai būtu zināmas provizoriskās izmaksas (saistošo noteikumu 2. pielikums). Tāpēc, lai fiksētu, kāda infrastruktūra ir paredzēta un saistītu to ar attīstītāja attīstāmo objektu, paredzams, ka informācija par to iekļaujama infrastruktūras turētāja, šajā gadījumā pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta, tehniskajos noteikumos. Saistošajos noteikumos aprakstītā kārtība tiek attiecināta uz tādiem būvniecības procesiem, kuros minētie tehniskie noteikumi ir izdoti pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā.

Alternatīva saistošajos noteikumos aprakstītajai kārtībai ir saglabāt esošo situāciju. 

Ietekme uz pašvaldības budžetu ir. Saistošajos noteikumos iekļautā norma, ka kompensācijas izmaksa tiek uzsākta ne ātrāk kā pēc trijiem gadiem no Rīgas domes lēmuma par kompensācijas piešķiršanu, ļauj savlaicīgi plānot pašvaldības budžetu. Sākot ar 2029. gadu, pašvaldības budžetā tiks veidota speciāla budžeta programma un kompensācijas izmaksas notiks saskaņā ar šajā programmā pieejamo finansējumu. 

Saistošajiem noteikumiem ir pozitīva sociālekonomiskā ietekme uz Rīgas pilsētu, tās iedzīvotājiem un komersantiem.

Ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā atkarībā no projekta var radīt tādus ieguvumus kā satiksmes drošības uzlabošanos, brauciena tiešo izmaksu un laika izmaksu samazināšanos, kā arī siltumnīcas efekta gāzu emisiju, trokšņu un vibrāciju samazināšanos apkārtējā vidē. Pilsētas vidi uzlabojoši pasākumi var veicināt sabiedrības izpratni par Rīgas pilsētu kā labu dzīvesvietu.

Saistošajiem noteikumiem ir pozitīvi neitrāla ietekme uz uzņēmējdarbības vidi Rīgas pilsētā, jo sakārtota publiskā infrastruktūra var veicināt komersantu plānu realizāciju un tādējādi arī papildu pievienotās vērtības radīšanu Rīgas pilsētā. Ar publiskajiem finanšu resursiem refinansētā publiskā infrastruktūra radīs priekšnoteikumus komersantu likviditātes uzlabojumiem, kas ir kritiski svarīgi citu investīciju veikšanai Rīgas pilsētā.

Saistošajiem noteikumiem nav negatīvas ietekmes uz konkurētspēju, jo saistošie noteikumi paredz skaidru kārtību, kādā ikviens komersants var pretendēt uz to ieguldījumu kompensēšanu, kas ir veikti publiskajā infrastruktūrā.

Saistošie noteikumi paredz jaunu procesu, kas aizstāj konkrētas publiskās infrastruktūras būvniecības procesa organizēšanu pašvaldības pusē. Savukārt privātpersonai kā publiskās infrastruktūras izbūves organizētājai jaunais process ir papildu darbība, taču rezultātā tiek saņemta kompensācija.

Saistošie noteikumi tiek izdoti, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību – izpildi (Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkts).

Saistošo noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas.

Saistošo noteikumu izpildi kā vadošā pašvaldības iestāde nodrošina pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, sadarbojoties pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentam, Īpašuma departamentam un Finanšu departamentam. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu un izmaksu pieņem Rīgas dome. 

Saistošie noteikumi ir atbilstoši iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai – panākt Stratēģijā noteiktā izpildi pēc iespējas ātrākā un efektīvākā veidā, veicinot mājokļu pieejamību un attīstot vienotu ielu tīklu.

Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Konsultācijas veiktas ar biedrību "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse".

Saistošo noteikumu projekts laikā no 2025. gada 6. marta līdz 2025. gada 27. martam (trīs nedēļas) publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. 2025. gada 20. martā notika tiešsaistes sanāksme, kurā varēja piedalīties jebkurš interesents un kurā sabiedrība tika iepazīstināta ar noteikumu projektu.

Saņemtie rakstiskie priekšlikumi (SIA "Vastint Latvia", biedrība "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse", Bukultu apkaimes biedrība, viena fiziska persona) ir apkopoti un izskatīti, saistošajos noteikumos precizēti kritēriji kompensācijas saņemšanai.