Ministru kabineta noteikumi Nr. 320

Rīgā 2025. gada 27. maijā (prot. Nr. 21 37. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.3. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšana" īstenošanas noteikumi 

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.3. pasākumu "IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšana" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi un sasniedzamo rādītāju;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. pasākuma un projekta īstenošanas nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.

4. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

5. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti projekti atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam projektu sarakstam, kuru sagatavo Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija kā valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija (turpmāk – valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija) un kurā norādīta informācija par projekta iesniedzēju, projekta nosaukums, finansējums un sasniedzamās rādītāju vērtības.

6. Pēc šo noteikumu 5. punktā minētā projektu saraksta apstiprināšanas Ministru kabinetā sadarbības iestāde izsludina ierobežotu projektu iesniegumu atlasi un nosūta projektu sarakstā norādītājiem projektu iesniedzējiem uzaicinājumu iesniegt projektu iesniegumus atlases nolikumā noteiktajā kārtībā.

7. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

II. Pasākuma mērķis un sasniedzamie rādītāji

8. Pasākuma mērķis ir paaugstināt valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu un pakalpojumu kiberdrošību, lai nodrošinātu un veicinātu to noturību pret pieaugošajiem kiberdraudiem.

9. Pasākuma mērķa grupa ir tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, publiskas personas kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) un tiesu varas institūcijas, kā arī Latvijas iedzīvotāji kā šo noteikumu 8. punktā minēto IKT risinājumu lietotāji.

10. Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādu nacionālo iznākuma rādītāju – nodrošināta vismaz septiņu IKT risinājumu kiberdrošības paaugstināšana.

11. Šo noteikumu 10. punktā minētais iznākuma rādītājs ir sasniegts, kad atbilstoši noslēgtajiem preču un pakalpojumu līgumiem ir veikta projektā plānotā IKT risinājuma kiberdrošības paaugstināšana, ko apliecina pieņemšanas un nodošanas akti.

III. Pasākumam pieejamais finansējums

12. Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir 39 182 735 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 33 305 324 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldību budžeta finansējums, privātais finansējums) – ne mazāk kā 5 877 411 euro.

13. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

14. Projekta minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot).

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

15. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde vai valsts kapitālsabiedrība (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai).

16. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā, par sadarbības partneri var piesaistīt citu tiešās pārvaldes iestādi, pašvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) vai tiesu varas institūciju.

17. Ja projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, tas projekta iesniegumā pamato projekta ietvaros plānotās partnerības nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris slēdz sadarbības līgumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

18. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, ja:

18.1. sadarbības iestāde to ir uzaicinājusi iesniegt projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām;

18.2. projekta iesniegumā norādītais projekta nosaukums, finansējums un sasniedzamās rādītāju vērtības atbilst šo noteikumu 5. punktā minētajam projektu sarakstam;

18.3. par projekta ietvaros izveidojamo vai pilnveidojamo IKT risinājumu ir saņemts pozitīvs valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas atzinums atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, un projekta iesniegums atbilst projekta ietvaros īstenojamā IKT risinājuma attīstības aktivitāšu aprakstam (ja attiecināms).

19. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši šajos noteikumos un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

20. Ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz vienu miljonu euro, projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam (šis nosacījums neattiecas uz projektu, uz kuru ir attiecināms valsts noslēpuma statuss).

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

21. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 8. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 10. punktā minētā rādītāja sasniegšanu:

21.1. valsts platformu un informācijas sistēmu attīstība to kiberdrošības paaugstināšanai un noturības pret pieaugošajiem kiberdraudiem stiprināšanai;

21.2. valsts platformu un informācijas sistēmu drošai darbināšanai nepieciešamās infrastruktūras aparatūras un programmatūras komponentu iegāde kiberdrošības un noturības uzlabošanas nolūkos;

21.3. drošai piekļuvei valsts platformām un informācijas sistēmām un drošai digitālajai komunikācijai nepieciešamās IKT aparatūras un iekārtu iegāde;

21.4. valsts platformu un informācijas sistēmu programmatūras modificēšana un migrācija uz augstākas drošības pakāpes tehnoloģiskām platformām;

21.5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu;

21.6. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

22. Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības spēju paaugstināšanas nolūkā, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma:

22.1. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes un informācijas sistēmas attīstības aktivitāšu apraksta (ja attiecināms) sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas);

22.2. izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros pilnveidojamās informācijas sistēmas, IKT infrastruktūras, pakalpojuma vai risinājuma audita (tai skaitā kiberdrošības audita) novērtējumiem par ietekmi uz datu aizsardzību un pārbaudēm;

22.3. projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādes izmaksas (tai skaitā autoruzraudzības izmaksas):

22.3.1. biznesa procesu un biznesa prasību specifikāciju izstrādes izmaksas;

22.3.2. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;

22.3.3. tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras iegādes tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;

22.3.4. ar tehniskās infrastruktūras, IKT risinājumu vai programmatūras pilnveidi saistītās dokumentācijas izstrādes izmaksas;

22.4. kiberdrošības programmatūras, kā arī informācijas sistēmas un tās pielāgojumu projektēšanas, izstrādes vai iegādes un datu pārvaldības ieviešanas izmaksas, tai skaitā:

22.4.1. programmatūras iegādes, izstrādes un pielāgojumu izmaksas, tai skaitā izvēlētajai sagādes metodei atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas un integrācijas saskarņu izstrādes izmaksas;

22.4.2. programmatūras sistēmas licenču iegādes izmaksas, ja maksas programmatūras produkta vai programmatūras komponentes izmantošanas lietderība ir pamatota un saskaņota atbilstoši noteikumiem, kas nosaka informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

22.4.3. izmaksas, kas saistītas ar valsts informācijas sistēmu un platformu programmatūras modificēšanu un migrāciju uz augstākas drošības pakāpes tehnoloģiskām platformām;

22.4.4. informācijas resursu digitalizācijas izmaksas;

22.4.5. datu kvalitātes auditu un datu kvalitātes uzlabojumu izmaksas;

22.4.6. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes un ieviešanas kvalitātes kontroles izmaksas, kas ietver testēšanas (tai skaitā piekļūstamības testēšanas) izmaksas;

22.4.7. informācijas tehnoloģiju risinājuma koda attīrīšanas izmaksas;

22.5. IKT infrastruktūras pakalpojumu izmaksas projekta īstenošanas nodrošinājumam, tai skaitā:

22.5.1. izmaksas, kas saistītas ar IKT risinājumu atjaunināšanu un ar IKT risinājumu darbināšanu aprobācijas režīmā projekta īstenošanas laikā;

22.5.2. lietojumprogrammatūras risinājumu īres un saistīto pakalpojumu izmaksas projekta ietvaros īstenojamo risinājumu ieviešanai un aprobācijai projekta īstenošanas laikā, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu;

22.6. datu centru un skaitļošanas infrastruktūras tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes izmaksas šo noteikumu 5. punktā minētajā projektu sarakstā norādītajos projektos, kuros paredzēts attīstīt datu centru un skaitļošanas infrastruktūras tehnisko infrastruktūru:

22.6.1. serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas;

22.6.2. datu masīvu iekārtas iegādes izmaksas;

22.6.3. sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču vai programmatūras darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

22.6.4. tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras uzstādīšanas un konfigurēšanas izmaksas;

22.6.5. datu pārraides tīklu iekārtu iegādes izmaksas datu savienojumu vai datu transformācijas pieslēguma nodrošināšanai loģiski vienotajam datu centram vai loģiski vienotā datu centra pakalpojumu nodrošināšanai;

22.7. projekta ietvaros izveidoto vai pilnveidoto IKT risinājumu un atvērto datu izmantošanas veicināšanas izmaksas, tai skaitā:

22.7.1. ieviešamo IKT administratoru un to informācijas sistēmas lietotāju apmācību izmaksas, kuri, izmantojot informācijas sistēmu, nodrošina pakalpojumu sniegšanu;

22.7.2. risinājumu ieviešanai un pilnvērtīgai lietošanai nepieciešamo apmācību un informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

22.7.3. programmatūras lietotāja un administratora lietošanas atbalsta materiālu (tai skaitā interaktīvu materiālu un rokasgrāmatu) izstrādes izmaksas;

22.8. lietotāju vajadzību analīzes izmaksas;

22.9. finansējuma saņēmējiem (tai skaitā iestādēm viena resora ietvaros) un sadarbības partneriem projekta mērķu un rādītāju sasniegšanai nepieciešamās IKT aparatūras un iekārtu (tai skaitā drošai piekļuvei valsts informācijas sistēmām un platformām un drošai digitālajai komunikācijai nepieciešamās IKT aparatūras un iekārtu) un specializētu tehnoloģisko risinājumu iegādes, konfigurācijas, pielāgošanas un uzstādīšanas izmaksas;

22.10. klasificētiem sakariem vēstniecību vajadzībām paredzētu specifisku šifrēšanas iekārtu iegādes izmaksas;

22.11. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;

22.12. personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 20 procentu apmērā no projekta pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas.

23. Šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētās izmaksas un šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētās autoruzraudzības izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

24. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 22.12. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām projekta personāla izmaksām.

25. Neparedzētie izdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu projekta īstenošanu, nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi atbilstoši kārtībai, ko nosaka civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.

26. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

27. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 1. jūnija.

VI. Pasākuma īstenošanas nosacījumi

28. Maksimālais projekta īstenošanas ilgums ir trīs gadi vai cits ar Ministru kabineta lēmumu noteikts termiņš, bet ne ilgāk par 2029. gada 31. decembri.

29. Finansējuma saņēmējs:

29.1. uzkrāj datus par šo noteikumu 10. punktā minētā rādītāja sasniegto vērtību;

29.2. ievēro principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un īsteno vismaz vienu horizontālā principa vispārīgo darbību;

29.3. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;

29.4. paredz kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta neesība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāts rīcības plāns interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts;

29.5. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

30. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citos projektos piešķirto valsts un ārvalstu finanšu instrumentu atbalstu un neiestājas dubultā finansējuma risks.

31. Sadarbības partneris īsteno tās projekta darbības, kas attiecas uz tā atbildības jomu. Sadarbības partneris ir atbildīgs par projekta rezultātu sasniegšanu tādā apjomā, kāds noteikts sadarbības līgumā.

32. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā projekta ietvaros izveidoto un ieviesto IKT risinājumu darbību vismaz piecus gadus pēc projekta beigām.

33. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izveidotais vai pilnveidotais IKT risinājums (ieskaitot saistītos resursus) ir ieviests produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam.

34. Informācijas sistēmas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no informācijas sistēmas vai tās izmaiņu izstrādes līgumcenas, tikai pēc tam, kad parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas vai tās izmaiņu izstrādi un ieviešanu un finansējuma saņēmējs ir pārliecinājies, ka izstrādātā informācijas sistēma vai elektroniskais pakalpojums atbilst iepirkuma līgumā ietvertajiem uzdevumiem.

35. Ja šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētā dokumentācija tiek izstrādāta ārpakalpojuma līguma ietvaros, dokumentācijas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no dokumentācijas izstrādes un autoruzraudzības līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas vai platformas izstrādi un ieviešanu.

36. Nozares ministrija kā finansējuma saņēmējs vai kā sadarbības partneris, vai kā tiešās pārvaldes iestāde, kuras padotībā atrodas finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris, nodrošina, lai līdz projekta īstenošanas noslēgumam būtu apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas, platformas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu.

37. Preču un pakalpojumu sniegšanas garantiju iekļauj līguma priekšmeta cenā un atsevišķi neizdala kā izmaksu pozīciju. Minēto garantiju paredz, lai novērstu līguma priekšmeta neatbilstības, kas radušās ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja vainas dēļ, un garantijas termiņš nav ilgāks par trim gadiem.

38. Izstrādātājs nodod finansējuma saņēmējam projekta ietvaros izstrādātās vai pielāgotās programmatūras dokumentētu pirmkodu un autora mantiskās tiesības vai licencē šo programmatūru finansējuma saņēmējam, izmantojot kādu no atvērtā pirmkoda licencēm, un finansējuma saņēmējs projekta ietvaros izstrādātās vai pielāgotās programmatūras dokumentētu pirmkodu publicē publiski pieejamā programmatūras koda repozitorijā, izņemot gadījumus, kas saskaņoti ar valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju.

39. Finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas izveido projekta uzraudzības padomi, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Projekta uzraudzības padome uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā ir finansējuma saņēmēja atbildīgā amatpersona, projekta īstenošanā iesaistīto iestāžu vadības pārstāvji, nozares ministrijas, kuras padotībā atrodas finansējuma saņēmējs, pārstāvji, projekta sadarbības partneru pārstāvji un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji.

40. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība, kas projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (piemēram, finansējuma saņēmējam ir pabeigts preču vai pakalpojumu iepirkums vai noslēgts piegādes vai pakalpojuma līgums). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

41. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta īstenošanai nepieciešamās preces un pakalpojumus iegādājas saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides piekļūstamības un izmantojamības nodrošināšana – zaļais publiskais iepirkums. Kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai, var īstenot sociāli atbildīgu iepirkumu, kā arī piemērot inovatīvā publiskā iepirkuma nosacījumus (ja attiecināms).

42. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija veic IKT attīstības aktivitāšu uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, ievērojot valsts informācijas sistēmām noteiktās vispārējās tehniskās prasības, un atbilstoši kompetencei saskaņo projektu ietvaros attīstāmos koplietošanas pakalpojumus.

43. Projektu, uz kuru attiecināms valsts noslēpuma statuss, iesniedz, izvērtē un īsteno, ievērojot normatīvos aktus par valsts noslēpumu saturošās informācijas glabāšanas un izmantošanas kārtību, kā arī tās aizsardzību. Sadarbības iestāde minēto projektu un ar to saistīto dokumentāciju un izdevumus vērtē, pārbauda un apstiprina, pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja un finansējuma saņēmēja sniegtajiem apliecinājumiem.

Ministru prezidente E. Siliņa

Viedās administrācijas
un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa